Beļģija 2

Pagājušas divas nedēļas. KUR? Tas notika tik pārsteidzoši ātri. Darbs joprojām prasa daudz mācīties un spēt patstāvīgi pieņemt lēmumus. Šo nedēļu laikā esmu iemācījusies tik daudz un uz tik daudzām lietām raugos pavisam citādi. Par zirgu tēmu,protams. Man laikam nekad agrāk nav bijusi tik liela atbildības sajūta pret to,ko daru. Kāpēc? Dažādi iemesli,protams,nauda viens no tiem. Ja katru dienu ir jāpieskata un jārūpējas par zirgu ,par kuru jau tagad ir gatavi maksāt miljonus,bet nejau summas dēļ, kā par dārgu preci,bet dēļ tā,ka man uzticas,ka spēšu to izdarīt,ka pamanīšu sīkumus. Par to,ka viņa īpašnieki ir tik sirsnīgi. Iepazinos ar viņiem nemaz to nezinot,braucām uz sacensībām, pēc starta ''izpakojam'' zirgu un pie mums atnāk divas sievietes un vīrietis un aicina mums iet iedzert kafiju, izjautā mani,kārtējo reizi tiek pajautāts vai viss ir kārtībā un man viss patīk. Tikai pēc tam uzzinu,ka viņi izaudzināja pēdējo Dirka Olimpisko zirgu,ka viņi visu dara paši un ir tik tuvu zemei,tik sirsnīgi,ka sametās šķebinoši par to kāda ir dažu ''zirdzinieku'' attieksme Latvijā. Kopumā pirmās sacensības Beļģijā bija iespaidiem pilnas un lieliski jutu,ka esmu pamanīta kā ''jaunais grūms'' arī no citu dalībnieku puses.
Citādi par Beļģiju. Joprojām ar mani cilvēki cenšas sarunāties franciski. Par valodu runājot,šeit nav beļģu valodas īsti,ir vācu,franču un flamish? neviena no tām nav mana stiprā puse,bet smieklīgākais ,ka man jāstrādā ar meiteni no Polijas,sarunas ar viņu veidojas no flamish,poļu un angļu valodas. Dažreiz vienā teikumā ir visas trīs. Nezinu vai ir vērts pieminēt,ka mums ir problēmas saprasties,jo es neesmu pārliecināta vai viņa spētu saprast multeni angļu valodā. Veikali šeit veras ciet 18:30,pie tā man joprojām jāspēj pierast. Šeit nav normāls piens,ir tikai mistiskais ar derīguma termiņu 2 gadi,dažreiz nesaprotu ko ēst,jo šeit viņiem patīk gatavām maltītes,kas sasaldētas jāieliek krāsnī. Man ne pa prātam. Dažādi saldumi un citi ''mēsli'' te ir nepieklājīgi lēti. Čipsu paka dienā,aizbildinos ar to,ka ir karsts un izsvīstu sāli. Ir tomēr vērts izmantot to,ka trīs mēnešus varu ēst ko vien sirds kāro un tāpat zaudēt svaru. Ļoti ceru,ka nebūs kā pēc Somijas,kad nokrita pilnīgi viss,bet tomēr,ir forši rīt bez sirdsapziņas pārmetumiem. :D
Šoreiz vēl nekad nav bijusi sajūta ''gribu mājās'' iespējams tāpēc,ka šoreiz mani neturēja nekas,ko varētu pazaudēt tik īsā laikā. Zinu,ka atgriezīšos un mamma būs priecīga,ome no sajūsmas mani nobaros kā ruksīti un gribēs runāt 24/7 un modinās no rīta,lai varētu parunāties vēl, zinu,ka mani zirgi būs resni,priecīgi un resni visu vasaru nedarot neko,ka Tomsis mani ieraugot pārvērtīsies par torpēdu un izārdīs visu pagalmu. Zinu,ka draudzenes būs laimīgas doties atkorķēt pudeli  un nosvinēt manu atgriešnos.